Latvijas karogs
Latvijas karogs – vēsture un attīstība
Latvijas karogs – Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem karogiem pasaulē, kurš joprojām tiek lietots atbilstoši krāsām, kādas aprakstītas senajās hronikās.
Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, bet baltā – cēlumu, atklātību. Tomēr sarkanbaltsarkanās krāsas nav radušās, balstoties uz klasisko heraldikas izpratni. Latvijas karoga krāsu rašanos skaidro tautas teikas, kurām ticēt vai neticēt ir mūsu katra izvēle.
Leģendas par Latvijas karogu sarkanās malas saista ar asinīm. 1936. gadā apgāda „Grāmatu Draugs” izdotajā populārzinātniskajā monogrāfijā „Latvijas karoga vēsture” atrodamas divas populārākās leģendas:
Pirmā teika vēsta: „Igauņi aplenkuši latviešu pili. Jau vairākas nedēļas pils iedzīvotāji cietuši badu. Atlicis vai nu padoties, vai arī izlauzties cauri pretinieka rindām. Kāds vecs koklētājs piedāvājis pēc kopīgas lūgšanas tomēr uzbrukt ienaidniekam. Upurēšanas rituālā nokāvuši aunu. Lūgšanas un upurēšanas laikā koklētājs novilcis savu balto kreklu un iemērcis to auna asinīs. Tā vieta drēbes vidū, kuru koklētājs iemērkšanas brīdī turējis rokā, palikusi balta. Šo sarkanbaltsarkano drānu piestiprinājuši pie kārts un devušies uzbrukumā. Un izdevies ienaidnieku padzīt. Kopš tā laika latviešu kareivji aizvien biežāk sākuši lietot šo karogu”.
Otra teika ir par laikiem, kad notika latviešu cilšu brīvības cīņas pret bruņiniekiem: “Kādā kaujā latvieši atņēmuši ienaidniekam baltu karogu. Taču tajā kaujā ievainots latviešu virsaitis. Viņš noguldīts uz baltā karoga. Virsaitis licis sasaukt visus karotājus un solīt, ka tie visi cīnīsies, līdz dzimtā zeme būs brīva. Kad visi to apzvērējuši, virsaitis nomiris. Karogs no virsaiša asinīm tapis gluži sarkans. Tikai tur, kur atradies viņa ķermenis, palikusi balta svītra. Sadusmotie latvieši ar šo karogu devušies cīņā un padzinuši ienaidnieku.[1]
Latvijas karogs – Ārpus leģendām, Latvijas karogs pirmo reizi minēts atskaņu hronikā – 13. gadsimta beigās no Cēsīm un Rīgu nācis karavīru pulks ar sarkanu karogu, kam vidū balta josla. “tas letu karogs ir patiess”, rakstīts hronikā.
Tieši balstoties uz Atskaņu hroniku, arī tapa pirmie karogi. Piemēram, Latvijas karogs, kas izšūts 1916.gadā. Karoga idejas autors ir skolotājs Jānis Lapiņš. Karogu izgatavojusi viņa sieva, Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Lapiņa. Šis karogs gan ir papildināts – ar sauli, kas atgādina strēlnieku nozīmīti.[2]
Sarkanbaltsarkanais karogs pirmo reizi pacelts Valmierā, 1917. gada martā virs vietējās latviešu biedrības nama Vidzemes Zemes sapulces laikā. Leģendārs ir šī karoga turpmākais liktenis. 1917.gada no Valmieras uz Kazaņu evakuē bērnu patversmi, kur strādā Marianna Lapiņa. Līdzi dodas arī karoga šuvēja ar savu darinājumu, drīz pēc tam arī Jānis Lapiņš. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados karogs glabājās Lapiņu ģimenē, pēc tam, padomju laikā, rūpīgi slēpts. Vācu okupācijas gados Marianna un meita līdz ar rūpnīcu, kurā viņas strādāja, evakuējās uz Vāciju, tur viņas karogu, satītu kā mazu kabatas lakatiņu, nēsāja līdzi zem drēbēm. Pēc kara abas atgriezās Latvijā, arī karogs, bet vēl ilgus gadus to vajadzēja slēpt. 1997.gadā Mariannas un Jāņa Lapiņu meita Lija Poga šo karogu, kuram jau tolaik vairāk kā 80 gadu, dāvināja Cēsu muzejam.[6]
Spied te, ja vēlies iegādāties Latvijas karogu
Latvijas karogs – Sarkanbaltsarkanais kļuva arvien populārāks – to lietoja strēlnieki, Latgales kongresā, 1917. gada demonstrācijās. Tolaik sarkanā krāsa bija katra savā tonī un svītru proporcijas dažādas, turklāt katrs karogu papildināja ar to, kas vien ienāca prātā.
“Jau 1917. gadā karogā ne tikai sauli lika – lika sirdi, zobenu, dažādus uzrakstus. Bet virsroku ņēma viedoklis, ka karogam jābūt vienkāršam, bez dažādiem simboliem,” pastāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Vigo Pumpuriņš.
Kādam jābūt Latvijas karogam, likumā pirmo reizi pateikts 1921. gadā – “Tolaik referents bija Marģers Skujenieks, un viņš par karogu teica – tas jau zināms no Atskaņu hronikas, un neatkarības karu laikā ir plaši lietots, un tur pilnīgi nekādu diskusiju nebija,” klāstīja Tālis Vigo Pumpuriņš.
Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanie karogi kopā ar trimdiniekiem pārceļoja uz ārzemēm, bet tie, kas palika Latvijā, tika slēpti, kur nu kurais. Bet jau 1988. gadā ar LPSR augstākās padomes prezidija dekrētu sarkanbaltsarkanais karogs Latvijā sāk atgūt savu vietu un lomu. [2]
1918. gada 18. novembris arī radīja haosu sarkanbaltsarkanā karoga lietošanā. Uzreiz pēc neatkarības pasludināšanas pie namiem un demonstrācijās parādījās visdažādākie sarkanbaltsarkanie karogi – no dažādiem audumiem, dažādās krāsu proporcijās un izmēros, par sarkano krāsu vispār nerunājot – tā varēja būt gan sarkanīgi rozā, gan sarkanbrūna, gan arī asinssārta. Pēc neatkarības pasludināšanas latvieši uzreiz un tūlīt gribēja lepoties ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Tāpēc katra latviešu šuvēja darināja Latvijas karogu, kā nu mācēja un no kā varēja. Visu sarežģīja tas, ka kara noplicinātajās tirgotavās lielā pieprasījuma dēļ beidzās sarkanais audums. Izrādās, ka 1918. gada nogalē viena no vislielākajām deficīta precēm bija sarkanais audums. [1]
1921.gada 15.jūnijā Satversmes sapulcē pieņēma Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni. Likums gan noteica krāsu proporcijas, bet nenorādīja krāsu toņus, kā arī karoga izmērus.
Pirmoreiz karoga krāsa raksturota 1922.gada 25. augustā LR Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos. Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Karoga krāsas atbilst Pantone krāsu skalas krāsām PANTONE 201C un PANTONE White.[4]
Spied te, ja vēlies iegādāties Latvijas karogu
Tieši Latvijas proklamēšanas akta zāles noformējums sarkanbaltsarkanajās krāsās bija stimuls tam, lai par mūsu krāsām kļūtu “Latvijas sarkanais” ar baltu svītru pa vidu, kā tas redzams Viļa Rīdzenieka fotogrāfijā.[1]
Taču sarkanbaltsarkanajam karogam bija konkurence. 20. gadsimta sākumā Amerikā dzīvojošo latviešu vidū par favorītu nekļuva sarkanbaltsarkanais karogs, bet gan zili-zaļi-zeltīts karogs.
Latvijas karogs – Tam par pamatu bija 19.gadsimta astoņdesmitajos gados tapušais studentu korporācijas “Lettonia” karogs, kas tolaik, kad latviešiem sava karoga vēl nebija, zināmā mērā uz laiku kļuvis par tautas karogu. Šis karogs ir radies no sarkanbaltsarkanā krāsu salikuma. Vispirms Tērbatas latviešu studenti savas korporācijas krāsās gribēja tikai sarkanu un baltu krāsu, bet tā kā korporāciju tradīcijas studentu apvienībām pieprasīja veidot karogus trijās krāsās, tad aiz sarkana un balta latviešu studenti piezīmēja trešo krāsu – zeltaini dzeltenu. Taču cara režīmam šāds karogs nepatika, īpaši tam derdzās revolucionārā sarkanā krāsa. Tā nu latvju studenti atstāja tikai zeltaini dzelteno krāsu, bet sarkano aizstāja ar zaļu, kas simbolizēja Vidzemi un Kurzemi, bet balto ar zilu, kas esot ņemts no senā Kurzemes karoga. Tomēr, kā izrādījās, Latvijas latviešiem aizokeāna tautiešu tradīcija neiepatikās. [5]
Spied te, ja vēlies iegādāties Latvijas karogu
Latvijas karoga izkāršanas dienas
25. marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā)
1. maijs — Darba svētki, Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena (1990. gads)
14. jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā)
17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena (sēru noformējumā)
4. jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā)
21. augusts — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena
11. novembris — Lāčplēša diena
18. novembris — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena (1918. gads)
Decembra pirmā svētdiena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā) [4]
Spied te, ja vēlies iegādāties Latvijas karogu
Latvijas karogs – Karoga lietošana
Karoga lietošanas kārtība noteikta, lai izrādītu tam pienācīgu cieņu. Tie ir vispārpieņemti attieksmes nosacījumi. Visās pasaules valstīs pret karogu izturas ar lielu cieņu. Karogs simbolizē tautu un valsti. “Karogs ir simbolisks vēstījums, vērtības, ar ko tauta sevi asociē, pēc kura to atpazīst visā pasaulē,” teic Sintija Stipre. “Stāsts nav par konkrētu auduma gabalu, bet par to, kā attiecamies pret tautas vērtībām un simboliem.”
Valsts karoga lietošanas principus nosaka gan Latvijas valsts karoga likums, gan Ministru kabineta noteikumi nr. 405 Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi. Tomēr ir arī nerakstītas normas, ko ieteicams ievērot.
1. Karogam jābūt tīram
Vienmēr jāparūpējas, lai karogs būtu tīrs, nav vēja saplēsts vai noplucis. Kā atskaites punkts var kalpot karoga baltā līnija – ja tā vairs nav balta, ir plankumaina vai pelēcīga, tas nozīmē, ka karogs jāmaina vai jāiztīra.
Ja karogs tiek lietots ikdienā, var iegādāties divus karogus un tos ik pa laikam apmainīt – tā karogs ilgāk saglabās pienācīgu izskatu. Iegādājoties sintētiska materiāla karogu, tas jau ir apstrādāts ar līdzekli, kas atgrūž netīrumus. Taču, ja karogs tiek tīrīts, nobeigumā to var vēlreiz apstrādāt ar netīrumus atvairošu līdzekli. Ja audums ir ieplēsts un to iespējams nemanāmi sašūt, šādu karogu drīkst lietot. Likums aizliedz Latvijas karogu izskaistināt ar zelta bārkstīm vai uzrakstiem vai papildināt kā citādi. Ja uz karoga parakstījies sportists vai ar zelta burtiem izšūts “Dievs svētī Latviju”, tas nav aizliegts, tomēr šādu karogu lieto tikai privātās telpās, bet ne publiski karoga mastā vai kātā. Ievērojot proporcijas 2:1:2 un konkrētu krāsu kodu Pantone skalā, karogu drīkst uzšūt arī pats.
2. Mastam neklājas būt tukšam
Starptautiskā karoga lietošanas prakse paredz, ka karoga mastu nav pieņemts turēt tukšu. Tātad, ja pie ēkas ir novietots karoga masts, tajā vajadzētu būt uzvilktam karogam. Jāparūpējas, lai masts ir taisns un nav vizuāli bojāts. Ja valsts karogs tiek lietots ikdienā visu diennakti un mastā atrodas pastāvīgi, vajadzētu parūpēties, lai tumšajā diennakts laikā tas būtu izgaismots. Ja apgaismojumu nav iespējams nodrošināt, saulei norietot, karogs jānolaiž. Tas pats attiecas uz karogiem kātā pie ēkas. “Protams, ja masts ikdienā stāv tukšs vai karogs netiek apgaismots, neviens par to nesodīs, taču labā prakse būtu šo etiķetes nosacījumu tomēr ievērot,” piebilst Sintija Stipre. Karogam, kas tiek lietots mastā, sēru un atceres dienās nesien klāt melnu lenti, bet karogu nolaiž pusmastā. Ja karogs mastā vēl nav uzvilkts, to uzvelk līdz masta augšai un tad nolaiž par trešdaļu no masta augstuma. Kad sēras beidzas, karogu atkal uzvelk līdz masta augšai un tikai tad nolaiž pilnībā.
3. Ikdienai – karoga vimpelis
Ja karogu katru rītu uzvilkt un katru vakaru nolaist šķiet pārāk laikietilpīgi vai tādas iespējas nav, bet masts pie mājas ierīkots, ikdienā var lietot karoga vimpeli – trapecveida auduma lenti karoga krāsās, bet karoga kātā to nelieto. Uz karoga vimpeli neattiecas izgaismošana (diennakts tumšajā laikā tas var mastā atrasties arī neizgaismots), turklāt šādi būs iespēja pasaudzēt karogu, kas tik ātri nenolietosies. Tomēr šis vimpelis neaizstāj karogu – likumā noteiktajās atceres un svētku dienās jālieto Latvijas valsts karogs. “Lietojot karoga vimpeli ikdienā, bet karogu tikai svētku un atceres dienās, tiek uzsvērts karoga īpašais statuss un svinīgums,” teic Sintija Stipre.
Ja ikdienā mastā ir karoga vimpelis, bet svētkos plānots lietot karogu pie ēkas fasādes, vimpeli vajadzētu nolaist, tā nav obligāta prasība, tomēr labāk ieturēt mērenību.
4. Ar baltiem cimdiem rokās
Karoga kātam, kas tiek lietots pie ēkas fasādes vai pastāvīgi novietots telpās, jābūt baltā krāsā ar dekoratīvu uzgali. Savukārt karoga kātiem, kurus nes rokā, jābūt no nekrāsota koka. “Nesot karoga kātu rokās, vēlams vilkt baltus cimdus. Tam ir simboliska nozīme – manas rokas ir tīras, neaptraipītas, un esmu cienīgs nest karogu,” stāsta Sintija Stipre.
5. Vai drīkst lietot citas valsts karogu
Gan ikdienā, gan svētkos pie dzīvojamajām ēkām atļauts lietot arī Eiropas Savienības vai citas valsts karogu. Galvenais nosacījums – lai karogs ir oficiāli apstiprināts un tā lietošana nav aizliegta ar likumu (likuma 11. panta pirmās daļas 5. punkts: “Aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).”). Citas valsts karogu drīkst lietot vienu vai vienlaikus ar Latvijas valsts karogu. Galvenais, lai valsts svētku un atceres dienās tiktu lietots Latvijas karogs. “Ja gribam īpaši pasvītrot valsts svētku vai atceres dienu, konkrētajā datumā citu valstu karogu varam noņemt un pacelt tikai Latvijas karogu,” stāsta Sintija Stipre.
Ja kopā ar Latvijas karogu tiek lietots arī citas valsts karogs, vertikālajai malai jeb karoga platumam jābūt vienādā izmērā ar Latvijas karogu. Katras valsts karogam ir atšķirīgas izmēru proporcijas. Tās mainīt nedrīkst. Tāpēc kā galveno atskaites punktu lieto karoga vertikālo malu. Šādi noteikumi pieņemti tamdēļ, lai visiem karogiem tiktu izrādīta vienāda cieņa. Ja kādu karogu lietosim platāku un lielāku, tā statuss tiks paaugstināts un padarīts pārāks, ja mazāku vai šaurāku – šis karogs tiks noniecināts. Labā prakse ir vienlaikus lietot viena veida simbolus, proti, ja vienlaikus lietojam arī citas valsts karogu, mastā jāuzvelk Latvijas karogs, nevis karoga vimpelis. Vienlīdzības princips nosaka arī to, ka karoga audumiem jābūt no vienāda materiāla un vienāda blīvuma.
Spied te, ja vēlies iegādāties Latvijas karogu
Latvijas valsts karogu aizliegts lietot:
• pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī,
• kuru fasāde tiek remontēta,
• citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Atsauces:
1.https://jauns.lv/raksts/zinas/471436-parsteidzosi-fakti-par-to-ka-tapa-musu-karogs-sarkanbaltsarkanais-vareja-but-ari-zalzildzeltens
2.https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/valsts-simboli-karogs–pirmo-reizi-minets-13gadsimta.a300119/
3.https://www.la.lv/5-lietas-kas-jazina-ikvienam-par-valsts-karoga-lietosanu
4.https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_karogs
5.https://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/4321-pieci-fakti-par-latvijas-karogu
6.https://www.celotajs.lv/lv/e/story/view/baltijas_cels/ff8081815756b18d01576bb4ca6600b5?0
